otrdiena, 2014. gada 21. janvāris

Atgādinājums

Attēli no www.ieva.lv

Jau pirms kāda laika manās rokās nonāca žurnāla "Ieva" 4. decembra numurs. Uzreiz ievēroju uz vaka esošo sievieti - Martu Mariju Sproģi. Kaut kas viņas skatienā, stājā mani tik ļoti uzrunāja un aizkustināja, ka nolēmu - noteikti izlasīšu interviju ar viņu. Nojauta mani nebija maldinājusi - tas gaišums, viedums, sirds gudrība un arī smeldze, sāpes, kas caurstrāvoja visu interviju, nespēja mani atstāt vienaldzīgu, intervijas beigās paspruka asaras. Intervijā Marta Marija stāsta par saviem pārdzīvojumiem, sāpēm, skumjām un sērām, par dzīvi pēc traģiskā meitiņas zaudējuma, par ceļu caur šīm sāpēm uz mierinājumu. Es ļoti apbrīnoju šo sievieti un viņas iekšējo spēku, saprātu un sirdsgudrību.



Kamēr lasīju, dēliņš bija cieši aizmidzis. Nezinu, sagadīšanās vai nē, tomēr viņš pamodās brīdī, kad biju tikusi līdz intervijas pēdējām rindiņām. Piegāju pie gultiņas, paņēmu dēliņu klēpī un cieši jo cieši piekļāvu sev klāt. Tajā brīdī sirdi pārpludināja mīlestība un pateicība par to, ka viņš ir kopā ar mums un par to, ka ar viņu viss ir kārtībā. Šī intervija man atkal atgādināja, cik svarīgi ir pievērst uzmanību saviem tuvajiem un mīļajiem, pavadīt laiku kopā ar viņiem tieši šeit un tagad, nevis tad, kad būs vairāk laika, vairāk naudas vai kad visi darbi būs izdarīti.



Novērtēsim cilvēkus, kuri ir kopā ar mums, neatstāsim viņus novārtā, jo šis brīdis ir viss, kas mums pieder.



Madara



P.S. Pilnu interviju ar Martu Mariju Sproģi var izlasīt te - http://www.ieva.lv/blog/not-published/tags:Marta%20Spro%C4%A3e/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru