Rīgā kopumā esmu nodzīvojusi piecus gadus, bet jau no mazotnes man šī pilsēta ir bijusi kaut kas īpašs un neatkārtojams. Tagad pagājis pusotrs gads kopš ar ģimeni dzīvojam laukos, tomēr sirds arvien ilgojas pēc vietas, kurai pieder mana mīlestība un uzticība mūžīgi mūžos - pēc manas Rīgas! Paldies maniem mīļajiem vecākiem, kuri bija tik izpalīdzīgi un pieskatīja manu puisēnu, lai es varētu baudīt vienas dienas atvaļinājumu savā pilsētā. Un paldies manam burvīgajam vīriņam, kurš bija gatavs braukt uz darbu agri, agri no rīta, lai es varētu viņam pievienoties ceļā uz lielpilsētu!
Mani dārgie lasītāji, te neliels atskats no mana randiņa ar pasaules skaistāko pilsētu! Un kopš Rīgu redzu tikai savos retajos apciemojumos, man beidzot ir laiks atvērt un pacelt acis, lai ieraudzītu visu to skaisto un unikālo, ko agrāk savā aizņemtībā un ikdienas skrējienā nebija laika saskatīt.
Lai kur arī Jūs šobrīd būtu, uz mirkli paceliet acis un ieraugiet visu to skaistumu, kas Jūs ieskauj! Ir svētīgi paraudzīties plašajā pasaulē (vai pavisam pierastajā dzīves telpā) ar plaši atvērtām acīm un sirdi!
Madara
P.S. Rīga, es Tevi mīlu! Gaidi, drīz atkal braukšu ciemos! :)
