Peonijas ir viena no senākajām dārza kultūrām. Zināms, ka tā audzēta jau pirms 100 000 gadu. Tādēļ nav brīnums, ka ar peonijām saistītas daudzas patiesas un izdomātas leģendas. Piedāvāju Jums dažas no tām!
Ķīnā peonijas tika uzskatītas par goda, cieņas un bagātības simbolu. Ķīniešu jaunavas mēdza somiņās nēsāt līdzi kaltētas peoniju ziedlapas, lai piesaistītu labu precinieku. Savukārt jaunekļi pasniedza peonijas ziedu izredzētajai, lai atzītos mīlestībā un izteiktu bildnājumu. Ja meitene ziedu pieņēma, tad pieņēma arī precinieku un viņa bildinājumu.
Antīkajā Grieķijā peonijas piederējušas gaismas dievam Apollonam. Ar laiku viņš šo augu nodevis dievu ārsta Peona (un lūk, no kurienes cēlies peoniju zinātniskais nosaukums Paeonia officinalis) aizgādniecībā. Viņš saskatīja auga sakņu un sēklu dziednieciskās īpašības, un spēja palīdzēt un izārstēt pazemes dievu Hadesu. Antīkajā kultūrā peonijas arī zināmas kā aizsarglīdzeklis pret satīru un faunu viltībām un delverībām.
Peonijas zināmas arī kristīgajā ticībā. Tās ietvertas Paradīzes dārza attēlojumā, bet kā "svētā roze bez ērkšķiem" tā kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ziediem Jaunavas Marijas kultā. Ar peonijām rotā altārus par godu Dievmātei. Savukārt sārtie peonijas ziedi simbolizē kvēlu Dieva mīlestību.
Arī viduslaikos peonijas izmantoja gan ārstniecībā, gan piedēvēja tām maģiskas un pārdabiskas spējas. Pastāvēja uzskats, ka peonijas palīdz atbaidīt mošķus un ļaunos garus, tādēļ no klosteru dārziem tās ātri vien pārcēlās arī uz ķeizaru un zemnieku košuma dobēm un dobītēm.
Arī mums ir savs stāsts par peonijām. Tā ir Annas Sakses pasaka "Peonija", kuru var izlasīt te.
Madara
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru