Neskartā pasaule ° Untouched world

Ar dēliņu pavadījām pusdienlaiku zīmējot. Skatījos, cik aizrautīgi viņš velk līnijas un riņķus uz papīra, mainot vienu krāsu pret citu, un domāju, kaut viņš nekad mūžā nezaudētu bērniem tik dabiski piemītošo radošumu, enerģiskumu, atvērtību un vēlmi izzināt un iepazīt sevi un pasauli! Un kaut mums, vecākiem, pietiktu prāta un gudrības visas šīs skaistās īpašības viņā neiznīcināt!

Kad es pati vēl nebiju mamma, bieži mēdzu nosodīt vecākus, ka ļauj saviem mazajiem skriet pa veikaliem un kafejnīcām. Bet tagad, skatoties uz savu dēlu, liekas tik dabiski, ka viņš veikalā paskrien, padzied vai pēta apkārt esošās lietas. Tas viss, protams, ir saprāta robežās un netraucējot citiem! Nevajag jaukt bērna brīvību ar visatļautību, Tomēr ir visai amizanti un jauki skatīties kā mans mazais puisēns iepazīst pasauli un tās uzbūvi, un ir forši, ka varu būt viņam līdzās šajā laikā.

Dārgie vecāki, mazāk uztrauksimies par to, ko par mums padomās citi un vairāk priecāsimies un baudīsim dzīvi kopā ar saviem mazajiem ķipariem, jo šie brīži ir dārgāki par jebko citu pasaulē!

°°°

Me and my son spent the midday drawing. I watched how heatedly he was dragging lines and circles on the paper and changing colors one after other. In that moment I wished he never ever lose his creativity, vibrancy, openness and desire to explore and get know himself and hole world around him, And I wished that me and my husband would always be so wise to keep these characteristics safe and untouched.

When I didn't had my son, I always condemned those parents who allowed their children run in restaurants and shops. But now when I look at my little baby running, singing and researching things around him, it seems so natural! Of course he's not allowed to do everything he wants, because in public places we're not alone and we have to consider to other people. But still, it's really interesting to watch my little boy exploring the world and the way it's built and it's really nice to be with him in all this process.

Dear parents, have fun and enjoy the time you spend with your children because it's worth it!

Madara

Pārdomas svētdienas pēcpusdienā ° Reflection on Sunday afternoon

Jau otro dienu nebeidz puteņot. Veroties sniegpārslu virpuļos, aizdomājos par pārmaiņām - mazām un lielām, nozīmīgām un it kā pavisam nemanāmām, personīgām un globālām, plānotām un neplānotām... Bet pārmaiņas nekad nenāk viegli!

Pārmaiņas ir mūsu uzticamās pavadones, tās ir līdzās ik brīdi, ik sekundi, jo nemēdz būt divu vienādu mirkļu. Tās ietekmē mūs un mūsu dzīvi pat tad, ja tās nevēlamies un nelūdzam. Ikviens esam saistīts ar apkārtējo pasauli neredzamām saitēm, bet tas, ka tās neredzam un neapzināmies, nenozīmē, ka tās neeksistē. Dzīvojot mūsdienu pasaulē ar zināšanām, kas mums pieejamas, būtu gaužām muļķīgi domāt, ka vecmāmiņa Indijā vai brūnais lācis taigā neattiecas uz mūsu dzīvi un neko tajā nemaina. Pieļauju, ka ir maz cilvēku, kuri nezina teicienu, ka viens tauriņa spārnu vēziens spēj radīt cunami vilni otrā pasaules malā. Te arī apstiprinās teiciens, ka, mainot sevi, spējam mainīti arī pasauli sev apkārt.

Cik bieži gan esmu labi izdomājusi, ka nu gan mainīšu sevi līdz nepazīšanai un nu tik dzīve ies vaļā! Bet kāda tad ir patiesība? Pat sīkākās pārmaiņas, kā, piemēram, no rītdienas celšos pusstundu agrāk, beidzas pat nesākušās, jo šķietamā vienkāršība ir tikai ilūzija. Pārmaiņas prasa daudz spēka, drosmes, apņēmības un galvenais - pacietības! Tomēr veroties savā dzīvē un dvēselē, nākas saprast, ka citas izejas jau nav! Ja vēlos dzīvot laimīgāku un piepildītāku dzīvi, MAN ir jāmainās, jo šī ir tikai MANA dzīve un tikai es tās nogalē varēšu savilkt kopsavilkumu un izdarīt secinājumus. Protams, arī es esmu Cilvēks Parastais, neloloju grandiozas cerības un sapņus, kas nav reāli, tomēr ar kaut ko ir jāsāk un tad jau redzēs, kurp tas viss mani aizvedīs.

Dārgie lasītāji, ja arī jums ir vēlēšanās pēc labākas dzīves, tad nevelciet garumā, vienkārši celieties un dariet! Tas ir tāpat kā ar apetīti, kas rodas ēdot. Arī pārmaiņas rodas no reālas darbības. Un es ticu - jums viss izdosies!

°°°

This is the second day of non-stop snowing. While I was watching snowflakes snowing and dancing through the sky I catch myself thinking how different changes can be - large and small, significant and slight, personal and global, planned and unforeseen... But they always are difficult!

Changes are our reliable companions. They are with us every single moment, in every step we take. They affect our lives even when we don't want that, even when we don't ask for anything to change. We all are connected with invisible links even if we don't realize or believe that these links exist! Living in the modern world and having all this great amount of knowledge it would be very foolish to think that granny who lives in India or brown bear that lives in taiga doesn't affect or change our lives. But they affect and they make changes to our lives, just like we affect and change their lives! So - if I change something in my personality or in my behavior, I can change the world around me!

I have many times thought how I will change myself and than the real life will start, but reality is different! Even small changes, for example, waking up half an hour earlier every morning, are too difficult and everything ends with the first try. It's just an illusion that changing something is so easy! Every time we decide to change something in our lives we have to have strength, courage, resolve and the most important quality - patience! And every time I look deep into my soul and the way of my life, I understand that the only option I have to make my life more happier and more filled up is to change something in myself! Of course I'm just a human and I know I will make mistakes and probably will have disappointment when something will go wrong, but I have to continue this way of changing and than I will see where it will bring me!

Dear readers, if you want to make your life better than don't wait for anything. All you have to do is stand up and start doing something! And I know - you will have succeed!

Madara