Likās, ka šogad ziema tā arī nesāksies, tomēr te nu tā ir un dāsni mūs "lutina" ar bargo salu, sniegu un nu jau arī ar aso vēju. Jā, arī es piederu pie tiem cilvēkiem, kuri nav stāvā sajūsmā par visu šo aukstumu un tuntulēšanos biezajās drēbēs. Taču taisnības labad jāsaka, ka ziemai piemīt zināma deva burvestības.
Sals un saule radījuši neticamu skaistumu - viss spīd un laistās. Sarma skārusi ikkatru koku, krūmu un zāles stiebru. Sajūta kā pasaku valstībā!
Par kokiem runājot, saulainās ziemas dienās, kad debesis ir tik koši zilas, kailie koki un krūmi man vienmēr likušies ļoti graciozi un skaisti. Tiem piemīt īpašs mākslinieciskums un gleznieciskums. Un liekas, ka tieši šajā atkailinātībā vislabāk redzams, cik patiesībā daba kokus ir smalki un rūpīgi veidojusi. Caur lapu vainagiem nevar saskatīt ne zaru niansētās krāsas, ne to elegantos izliekumus. Toties debeszilais fons un saules gaisma ir kā radīti, lai izceltu koku kailos ķermeņus.
Sals un saule radījuši neticamu skaistumu - viss spīd un laistās. Sarma skārusi ikkatru koku, krūmu un zāles stiebru. Sajūta kā pasaku valstībā!
Par kokiem runājot, saulainās ziemas dienās, kad debesis ir tik koši zilas, kailie koki un krūmi man vienmēr likušies ļoti graciozi un skaisti. Tiem piemīt īpašs mākslinieciskums un gleznieciskums. Un liekas, ka tieši šajā atkailinātībā vislabāk redzams, cik patiesībā daba kokus ir smalki un rūpīgi veidojusi. Caur lapu vainagiem nevar saskatīt ne zaru niansētās krāsas, ne to elegantos izliekumus. Toties debeszilais fons un saules gaisma ir kā radīti, lai izceltu koku kailos ķermeņus.
Tā rakstot par kokiem, aizdomājos par mums, cilvēkiem. Tāpat ka lapas slēpj koku stumbrus un zarus, tā mēs slēpjamies aiz sava ārējā tēla. Protams, kā lapām ir savas noderīgās funkcijas, arī mūsu tēls mūs aizsargā un ļauj justies droši. Ne jau visam ir jābūt atklātam kā uz delnas. Žēl tikai, ka patiesību mēs slēpjam arī no sevis, ne tikai no citiem. Tādā ziņā kokiem ir laimējies, šos dažus mēnešus viņi redz sevi pilnībā, bez aizsegiem un maskām.
Atgriežoties pie ziemas, ir vēl kas, par ko vēlos pastāstīt. Tās ir krāsas! Pirms dažām dienām braucām ciemos, un tas iekrita laikā, kad dienu nomaina nakts. Lēnām iestājoties krēslai, debesis kļuva tik skaistas! Vietā, kur rietēja saule, krāsas bija košas un ugunīgas, bet pretējā debesjuma pusē - tik maigi rozā, lillā, un zilie toņi, ar kuriem kontrastē tumšie koki, meži tālumā un baltais sniegs... Tāds miers un harmonija, ka pat tagad to visu skatot ar gara acīm, pārņem laime un priekā ietrīsas sirds!
Visam vienmēr ir arī gaišā un saulainā puse, pat ja to reizēm tik grūti saskatīt!
Madara
