Pagājušā gada 27. janvāris bija tikpat skaista, saulaina un auksta diena kā šī. Viss, kas toreiz notika, ļoti spilgti iespiedies atmiņā. Tik ļoti, ka liekas - tas bija tikai vakar, kad uz vēdera gulēja mazs, pārguris un klusi pīkstošs ķermenītis, kad pasaulē nāca mans dēliņš.
Bet te nu mēs esam, 2014. gada 28. janvārī, un dēlam apritējis jau apaļš gads! Kur gan palicis laiks? Kā tas tik ātri paspējis aizskriet? Tomēr apdomājoties, šis laiks bijis ļoti piepildīts, piesātināts gan ar skaistiem un neatkārtojamiem mirkļiem, gan izmisuma, apjukuma un asaru pilniem brīžiem. Tās ir manas atmiņas, tā ir mana vērtīgā pieredze. Tas viennozīmīgi ir bijis mans līdz šim krāsainākais un kontrastainākais gads, kura laikā piedzīvotais ir nenovērtējams un neaizmirstams.
Manas šī gada vērtīgākās atziņas:
- bērni tik ātri izaug un attālinās no vecākiem, tāpēc jāizmanto visas iespējas būt kopā ar viņiem jau no mazotnes;
- viss agrāk vai vē;lāk, bet beidzas (īpaši noder grūtajos brīžos);
- laist pasaulē bērnu un viņu audzināt ir viena no grūtākajām un sievišķīgākajām lietām pasaulē.
Madara
mīļš sveiciens jums abiem :*
AtbildētDzēstPaldies! :*
Dzēst